Advokāts kā aizstāvis nekad neattaisno un neaizstāv personas (pašu) noziedzīgo darbību vai bezdarbību.

Aizstāvis nekalpo tam, lai konkrēta persona varētu izvairīties no izmeklēšanas vai tiesas.

Aizstāvis pirmkārt var palīdzēt personai adekvāti, pareizi un pareizā brīdī norādīt uz tiem attaisnojošiem apstākļiem, par kuriem pati persona izteikties nevar, nemāk vai negrib.

Aizstāvis ir padomdevējs cilvēkam, kurš savā pārliecībā nav vainīgs vai nav vainīgs tā vai tajā, kā tas tiek apgalvots no apsūdzības puses.

Advokāts aizstāv personas tiesības un likumīgās intereses.

Satversme

92. Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu. Nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu. Ikvienam ir tiesības uz advokāta palīdzību.

Par tiesu varu

22. Tiesājamajam ir tiesības uz aizstāvību. Šīs tiesājamā tiesības lietas izskatīšanā nodrošina tiesa un garantē valsts. Aizstāvis lietas izskatīšanā var būt tikai advokāts.

106.2 Zvērināti advokāti ir tiesu sistēmai piederīgas personas, kuras sniedz juridisku palīdzību un veic citus pienākumus saskaņā ar likumu.

LR Advokatūras likums

2. Advokatūra ir tiesiskas valsts justīcijas neatņemama sastāvdaļa.

3. Advokāts ir neatkarīgs un profesionāls jurists, kas sniedz juridisko palīdzību, aizstāvot un pārstāvot tiesā un pirmstiesas izmeklēšanā personu likumīgās intereses, sniedzot juridiskas konsultācijas, gatavojot juridiskus dokumentus un veicot citas juridiskas darbības.

5. Advokāti ir tiesu sistēmai piederīgas personas lietu vešanai jebkurā Latvijas Republikas tiesā un pirmstiesas izmeklēšanas iestādē pēc pušu, apsūdzēto un citu lietas dalībnieku (klientu) izvēles un viņu uzdevumā, kā arī likumā noteiktajos gadījumos tiesu priekšsēdētāju, pirmstiesas izmeklēšanas iestāžu vadītāju un Latvijas zvērinātu advokātu padomes uzdevumā. Advokāti likuma noteiktajā kārtībā sniedz arī citu juridisko palīdzību.

6. Savā profesionālajā darbībā advokāti ir neatkarīgi un pakļauti tikai likumam.

Valsts un pašvaldību institūcijām, tiesām, prokuroriem un pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm jāgarantē advokātu neatkarība.

Aizliegts:

1) iejaukties advokātu profesionālajā darbībā, ietekmēt vai iespaidot viņus;

2) pieprasīt no advokātiem ziņas un paskaidrojumus, kā arī nopratināt viņus kā lieciniekus par faktiem, kas viņiem kļuvuši zināmi, sniedzot juridisko palīdzību;

3) kontrolēt pasta, telegrāfa korespondenci un dokumentus, kurus advokāti saņēmuši vai sastādījuši, sniedzot juridisko palīdzību, izdarīt to apskati un izņemšanu, kā arī veikt kratīšanu, lai atrastu un izņemtu šādu korespondenci un dokumentus;

4) kontrolēt, arī izmantojot šā panta 3.punktā minētos procesuālos līdzekļus, advokātu juridiskās palīdzības sniegšanai izmantojamās informācijas sistēmas un sakaru līdzekļus, arī elektroniskos, noņemt informāciju no tiem un iejaukties to darbībā;

5) pieprasīt no klientiem ziņas par advokātu sniegtās palīdzības faktu un tās saturu;

6) pakļaut advokātus jebkādām sankcijām vai draudiem sakarā ar juridiskās palīdzības sniegšanu klientiem saskaņā ar likumu;

7) saukt advokātus pie jebkura veida atbildības par rakstveida vai mutvārdos izteiktiem paziņojumiem, kurus viņi snieguši, godprātīgi pildot savus profesionālos pienākumus.

Par juridiskās palīdzības sniegšanu nav atzīstama advokāta nelikumīga darbība klienta interesēs, kā arī darbība klienta nelikumīga nodarījuma veicināšanai.

7. Advokātus nedrīkst identificēt ar viņu klientiem vai klientu lietām sakarā ar advokātu profesionālo pienākumu pildīšanu.

8. Klientiem ir tiesības brīvi izvēlēties advokātu savu interešu aizstāvībai un pārstāvībai un neierobežoti un netraucēti satikties ar viņu. Visām aizturētajām, arestētajām, apcietinātajām un notiesātajām personām jānodrošina iespēja, laiks un līdzekļi, lai bez kavēšanās, iejaukšanas vai cenzūras, ievērojot pilnīgu konfidencialitāti, tas varētu satikties divatā vai sazināties ar advokātu juridiskās palīdzības saņemšanai.

9. Visām personām nodrošināmas vienādas tiesības uz juridisko palīdzību. Fiziskajām personām juridiskā palīdzība jānodrošina neatkarīgi no to pilsonības, izcelsmes, sociālā, mantiskā, dienesta un cita stāvokļa, rases, tautības, valodas, dzimuma, izglītības, reliģiskajiem, politiskajiem un citiem uzskatiem, partijas piederības, nodarbošanās veida un rakstura un dzīvesvietas.

10. Valsts un pašvaldību institūcijām, tiesām, prokuroriem, pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm un jebkurai personai jānodrošina, lai attiecībā uz advokātiem un viņu klientiem tiktu izpildīti likumdošanas aktos noteiktie juridiskās palīdzības sniegšanas nosacījumi.

48. Sniedzot juridisko palīdzību, zvērināts advokāts ir tiesīgs:

1) aizstāvēt un pārstāvēt juridisko palīdzību lūgušo personu un tās tiesības un likumiskās intereses visās tiesās, prokuratūrās un pirmstiesas izmeklēšanas iestādēs, kā arī visās valsts un pašvaldību institūcijās, kā arī citās iestādēs, organizācijās un uzņēmējsabiedrībās (uzņēmumos);

2) vākt pierādījumus, arī pieprasot visus juridiskās palīdzības sniegšanai nepieciešamos dokumentus no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī citām iestādēm, organizācijām un uzņēmējsabiedrībām (uzņēmumiem), kurām likumā noteiktajā kārtībā un gadījumos ir jāizsniedz šie dokumenti vai to noraksti un jānodrošina advokātam iespēja iepazīties ar tiem, kā arī likumā noteiktajā kārtībā sakarā ar juridiskās palīdzības sniegšanu saņemt lietpratēju atzinumu jautājumos, kuri prasa attiecīgas zināšanas;

3) iepazīties ar valsts un pašvaldību institūciju, tiesu, prokuratūru un pirmstiesas izmeklēšanas iestāžu normatīvajiem un individuālajiem aktiem, ar citu informāciju, kas saistīta ar juridiskās palīdzības sniegšanu, kā arī saņemt šo dokumentu norakstus.

Šā panta pirmās daļas 2.punktā minētie dokumenti vai to noraksti valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī citām iestādēm pēc zvērināta advokāta pieprasījuma jāizsniedz viena mēneša laikā, ja likumā nav noteikts citādi.

48.1 Zvērināta advokāta pilnvarojumu un tā apjomu, kā arī tiesības izpildīt šā likuma 48.pantā noteiktos uzdevumus apliecina orderis, kura paraugu apstiprina Latvijas Zvērinātu advokātu padome.

49. Zvērinātam advokātam ir jāizmanto visi likumā paredzētie līdzekļi un metodes, aizstāvot un pārstāvot juridisko palīdzību lūgušās personas tiesības un likumīgās intereses.

51. Zvērināti advokāti sniedz juridisko palīdzību jebkurai personai civillietās, administratīvajās lietās vai likumā noteiktajos gadījumos citās lietās pēc vienošanās ar klientiem vai šajā likumā noteiktajos gadījumos — Latvijas Zvērinātu advokātu padomes vai zvērinātu advokātu vecākā uzdevumā.

52. Krimināllietās zvērināti advokāti uzņemas aizstāvēt personas, kurām ir tiesības uz aizstāvību, un notiesātos, pārstāv cietušos un sniedz juridisko palīdzību jebkurai personai kriminālprocesā.

Šā panta pirmajā daļā minētās darbības zvērināts advokāts veic:

1) pēc vienošanās ar personu vai tās pārstāvi;

2) šajā likumā noteiktajos gadījumos — Latvijas Zvērinātu advokātu padomes vai zvērinātu advokātu vecākā uzdevumā;

3) procesa virzītāja uzdevumā — Kriminālprocesa likumā noteiktās atsevišķās procesuālās darbības.

53. Klients var uzdot zvērinātam advokātam savas lietas vešanu pilnā apmērā līdz tās pabeigšanai vai pilnvarot viņu tikai zināma uzdevuma veikšanai. Nav liegts vienā un tajā pašā lietā pieņemt vairākus zvērinātus advokātus.

55. Zvērināti advokāti nedrīkst atteikties no noslēgtās vienošanās vai dotā uzdevuma pildīšanas, nenorādot pamatotus iemeslus.

57. Zvērināti advokāti par uzņemšanos vest lietu un attiecīgās atlīdzības apmēru rakstveidā vienojas ar klientu.

Klients jebkurā laikā var pieņemt viena zvērināta advokāta vietā citu zvērinātu advokātu vai pats uzņemties lietas vešanu, atlīdzinot advokātam par viņa veikto darbu saskaņā ar rakstveida vienošanos.

Strīda gadījumā, ja zvērināta advokāta un klienta vienošanās nav noslēgta rakstveidā, advokātam atlīdzību divkāršā apmērā, kā arī citus ar juridiskās palīdzības sniegšanu saistītos atlīdzināmos izdevumus nosaka normatīvajos aktos par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības samaksu noteiktajos apmēros. Atlīdzību advokātam un citus atlīdzināmos izdevumus sedz klients. Papildus atlīdzībai un citiem ar juridiskās palīdzības sniegšanu saistītajiem izdevumiem atlīdzināmi izdevumi, kas saistīti ar rakstveida pierādījumu iegūšanu, šo izdevumu faktiskajā apmērā.

Šā panta trešajā daļā minētajā gadījumā noteikto zvērināta advokāta atlīdzību un citus ar juridiskās palīdzības sniegšanu saistītos atlīdzināmos izdevumus nesedz no valsts budžeta līdzekļiem.

63. Zvērinātam advokātam ir aizliegts pirkt vai citādā ceļā iegūt pilnvardevēju tiesības viņu prāvās ne vien uz sava vārda, bet arī tādējādi, it kā viņš iegūtu šīs tiesības citām personām. Visi šādi darījumi atzīstami par spēkā neesošiem.

64. Zvērināts advokāts nedrīkst uzstāties tiesā kā pilnvarnieks pret saviem augšupējiem un lejupējiem radiniekiem, savu laulāto, īstajiem brāļiem un māsām, kā arī tēva vai mātes brāļiem un māsām.

65. Zvērināts advokāts nedrīkst būt vienā un tajā pašā laikā abu pušu padomnieks un pilnvarnieks, viņš nedrīkst arī pāriet vienā un tajā pašā lietā no vienas puses pie otras.

67. Zvērināts advokāts nedrīkst izpaust sava pilnvardevēja noslēpumus ne tikai lietas vešanas laikā, bet arī pēc atbrīvošanas no lietas vešanas vai pēc lietas pabeigšanas. Viņam jānodrošina šo prasību ievērošana arī sava personāla darbā.

106. Zvērināti advokāti piekopj brīvo profesiju.

107. Zvērinātu advokātu profesionālā darbība (prakse) ir intelektuāls darbs, un tās mērķis nav peļņas gūšana.

110. Ja zvērināts advokāts pieļāvis klienta tiesību aizskārumu un tā sekas ir kāds zaudējums, klientam ir tiesības prasīt apmierinājumu no zvērināta advokāta, ciktāl viņu par šo aizskārumu var vainot.

115. Savā profesionālajā darbībā zvērināti advokāti ir finansiāli patstāvīgi.

116. Zvērināti advokāti praktizē individuāli vai arī sadarbībā vienīgi ar citiem zvērinātiem advokātiem.

Zvērināti advokāti var izveidot zvērinātu advokātu birojus, kurus reģistrē Latvijas Zvērinātu advokātu padomē.

117. Zvērināti advokāti praktizē tieši un personiski.